otrdiena, 2009. gada 20. janvāris

mācos!

Pirms dažām dienām nevainīgi pieķēros mājasdarbam politikas pamatos, iepatikās.. un pat iekritu azartā! steidzu pabeigt līdz šodienai (pēdējais datums) un nupat sapratu, ka šodien ir 20., nevis 21. datums, jau gribēju apsveikt Agnesi..
pirmais posms ir garām, maza liela uzvara, palikusi eseja socioloģijā, kas prasa lielāku piepūli, bet nebiedēšu sevi un šķetināšu tik vaļā.. :)
iespējams, ka "dīkdienas slinkie novērojumi" būs jāmaina pret ko citu :D

ceturtdiena, 2009. gada 15. janvāris

- - -

Šodien biju skolā, ir sesija.. pēc pēdējo triju dienu migrēnas saistībā ar jautājumu mācīties vai nemācīties, kā man riebjas mājasdarbi un socioloģija.., uz augsnes manā tumšajā augstu skujukoku mežā uzspīdēja saules gaismiņa, vienu sāpīgu parādu varu nodot līdz mēneša beigām
Ar domu palīdzēt savām smadzenēm tuvā nākotnē apstrādāt lielu daudzumu jaunas informācijas.., nopirku biezpienu! ^O_O^

GARŠO!

Labāk ēdīšu biezpienu, nekā biezpiena sieriņus!

pirmdiena, 2009. gada 12. janvāris

*-

garlaikots rīts, atslābinātas sajūtas un nogurums pēc vairāku dienu slimošanas
klikšķinu savu mīļāko saitu un pa starpai pārdomāju, kad tad kaut kas jauns noticis manā dzīvē, turpinu klikšķināt un aizmirstu..
te nāca pārsteigums negaidīts.. spēji nošķaudījos, ij nepaspēju roku priekšā pielikt.. viss deguns puņķos, pilna mute ar puņķiem.. :D .. garastāvoklis krasi uzlabojās, tāds notikums - pirmo reizi dzīvē..

piektdiena, 2009. gada 9. janvāris

šorīt

biju lēnā dīvaine, kas nesteidzīgiem soļiem slīdēja pa atkusni caur nemierā ņirbošo pilsētu.. jauna meitene ar kafijas krūzi rokās, pameta savu jautājuma zīmes skatienu. Ak jā, kāpēc es nesteidzos? Nāku No darba, nevis kā jūs, un man nav kur steigties, es visu vēroju no malas kā laika caurceļotājs.. tas ir tāds īpašs, viegls noguruma reibums
Sev apsolos brīvdienu rītos līdzi ņemt kameru, tā ir īpaša lēnā, urbānā burvība gaišā dienas laikā, kad vien netīrīti baltajās ielās lēni slīd vientuļš trolejbuss, viss kā palēninājumā ....

šeit es izbeigšu rakstīt, kamēr nesāku izdomāt to, kā manī nav.